Karina
Faļkenšteina
Laika prognoze
Zēns mīlēja laiku. Jebkādu.
Kad lija lietus, zēns nevis slēpās zem jumta, bet skrēja ārā uz ielas un pavēra lietutiņam savas mazās plaukstiņas. Viņam nekad nebija lietussarga. Viņam lietussargu nemaz nevajadzēja. Zēns draudzējās ar lietu. Gadījās, ka zēns pa dienu bija ļoti noguris un nekādi nevarēja saprast, kāpēc tas tā. Viņam vienkārši kaut kas pielipa. Tās bija kāda cita domas un rīcība, un ar tām bija ļoti grūti staigāt. Bet lietus lija tik ilgi līdz aizskaloja visu šo smagumu. Zēns nesaprata tos cilvēkus, kuri domāja, ka, tikuši lietusgāzē un izmirkuši, viņi pēc tam noteikti klepos un šķaudīs! Zēns zināja, ka cilvēki slimo nebūt ne tāpēc…
Viņš mīlēja sauli. Mīlēja klaiņot un lasīt saulstarus. Mīlēja to brīnišķīgo mirkli, kad pirmie rīta saulstari skāra namu jumtus un pēc nakts pelēkuma viss pēkšņi ieguva krāsas un dzīvīgumu.
Vēl zēns mīlēja vēju. Vēju, kas rudenī sacēla gaisā krāsainas lapas un bezgalīgi ilgi virpuļoja tās ar aizvērtām acīm. Zēnam arī gribējās lidot kopā ar lapām un sajust pārsteidzošo lidojuma vieglumu.
Un arī sniegu zēns ļoti mīlēja. Zēnam patika skatīties, kā sniegpārsliņas dejodamas birst no debesīm. Patika, kad uz viņa skropstām nosēdās vesela sniegpārsliņu ģimene. Un, ķerot sniegpārsliņas ar mēli, zēns domāja, cik gan tās ir saldas.
Bet tomēr zēnam kaut kā trūka. Jā, bija gan lietus, gan vējš, gan saule, gan sniegs, bet bija taču jābūt vēl kaut kam! Daba sadzirdēja zēnu un iegrima pārdomās. Viņai rezervē patiešām bija kaut kas, bet viņa uzskatīja, ka cilvēkiem jau tā visa gana …
Zēns gāja pa ielu. Negaidīti viņš sajuta, pa viss apkārt ir kļuvis citādāks. Viņš nevarēja saprast, kas noticis. Zēns pavērās visapkārt - it kā viss būtu kā agrāk. Viņš palūkojās debesīs, tās izskatījās kaut kā citādāk. Un tad viņš saprata, ka debesis smaida! Bet viņu smaidi, kā starojošas zvaigznītes, lido lejup uz zemi. "Kas tā par jaunu dabas parādību - smaidīgums! - zēns nodomāja, - cik gan pārsteigti būs cilvēki, kad izdzirdēs pa radio: šodien pilsētā bez nokrišņiem, mērens vējš, gaisa temperatūra virs nulles un gaisā virmo smaidīgums".
Cik priecīgi zēns smaidīja!