Karina

Faļkenšteina

Jūs esat brīnišķīga!

 

 

Neraugoties uz saviem sešdesmit gadiem un kuplajām miesām, Arditas kundze, matemātikas skolotāja, uzlidoja trešajā stāvā kā putniņš. Piegludinājusi savus paspūrušos rudos matus, sakārtojusi savu balto stērķelēto blūzi, viņa enerģiski atvēra klases durvis.  Bērni sēdēja savās vietās, bija aizdomīgi klusi. "Labrīt'', – skolotāja pastūma brilles uz degungala. "Arditas kundze, Jūs nokavējāt, – iesaucās Sava, – vai kas atgadījās?'' ''Protams, ka atgadījās! – viņa sāka runāt čukstus.  – Pa ceļam uz skolu mani nolaupīja holēriķis pūķis!" Klasi pāršalca smiekli. "Jūs man labāk paskaidrojiet, kas tas tāds?'' – Arditas kundze parādīja uz lielu saini ar maziem caurumiņiem, kas stāvēja uz viņas galda.. "Atveriet!" – sāka saukt bērni. Arditas kundze atvēra iepakojumu - caur būra zelta režģi uz viņu raudzījās divas acis krāsainās spalvās. "Jūs esat brīnišķīga, mana karaliene!'' – nodūdoja papagailis. "Apsveicam dzimšanas dienā!'' – sauca bērni. Arditas kundze pasmaidīja. "Nu ko, laipni lūgti brīvībā!" – viņa pasludināja, atverot būra durvis.